2017. gadā studentiem aizdevumos ar valsts galvojumu kopumā izsniegti 1548 kredīti, no kuriem absolūti lielāko daļu (84%) veidoja studiju kredīti (maksa par studijām augstskolā). Pārējie izsniegtie aizdevumi (16%) bija patēriņa kredīti, paredzēti studējošo ikdienas vajadzību segšanai (studējošo kredītu). Kopumā studentiem kredītos 2017. gadā tika aizdoti 8,3 miljoni eiro, kas ir par gandrīz vienu miljonu mazāk nekā gadu iepiekš, kad studenti aizdevumos saņēma 9,11 miljonu eiro.
Izsniegto kredītu skaita samazinājums lielā mērā ir skaidrojams ar mazāku studentu skaitu Latvijas augstskolās, kā arī studentu lielāku atbildības sajūtu. Samazinoties studējošo skaitam, budžeta vietu skaits nekrīt vienlīdz strauji un rezultātā daudzi studenti izvēlas studiju programmas, kur mācības ir bez maksas.
Līdzīgi kā iepriešējos gados arī šogad un 2018. gadā kredītus studiju maksas segšanai un ikdienas vajadzību apmierināšanai izsniedz SEB banka. Jau tradicionāli šī ir vienīgā kredītiestāde, kas piedalās FM rīkotajā izsolē par tiesībām izsniegt studiju un studējošo aizdevumus ar valsts galvojumu. Agrāk šajā izsolē piedalījās arī Swedbank, taču līdz ar ekonomisko krīzi Swedbank no dalības izsolēs atteicās un koncentrējas uz maksātspējīgāku publiku.
Saskaņā ar bankas sniegto informāciju vidējā studentiem izsniegtā kredīta summa ir 5500 eiro. Visvairāk aizdevumus ņem abu Latvijas lielāko augstskolu – RTU un LU studenti un izsniegtās summas apmērs korelē ar studiju maksu šajās augstskolās. Ejot laikam līdzī SEB banka ir parūpējusies, lai pieteikšanās kredītam būtu maksimāli ērta. Rezultātā aizpildīt pieteikumu studiju aizdevumam studenti var internetā, taču ņemot vērā, ka darījums ir pietiekami nopietns daļa studentu izvēlas tomēr doties uz filiāli. Šāds lēmums ir saprotams un pamatots, jo filiālē ir iespējams aprunāties ar zinošiem speciālistiem un gūt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem.
Vai ir jēga ņemt kredītu studiju maksas segšanai?
SEB banka nesniedz precīzāku informāciju par to, kuru studiju programmu studenti biežāk izvēlas aizņemties naudu, lai iegūtu augstāko izglītību. Latvijā labāk apmaksātajās studiju programmās IT nozarē ir samērā liels budžeta vietu skaits, bet pārējās nereti nespēj nodrošināt pietiekami labi atalgotu darbu pēc studijām, kas mazina jēgu aizņemties, lai studētu par maksu. No otras puses, tikko vidusskolu beigušie jaunieši ir ideālistiski un tiecas piepildīt savas ieceres un sapņus par katru cenu. Rezultātā ir saprotams, ka studijas izvēlētajā studiju programmā viņi ir gatavi veikt arī maksājot par to salīdzinoši augstu cenu, neskatoties uz to, ka viņiem nav cerības uz augstu atalgojumu.
Diemžēl liela daļa studiju beidzēju, saskaroties ar darba tirgus situāciju Rīgā un Latvijā, pēc studijām ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm. Tur viņi vismaz sākotnēji veic mazkvalificētu darbu un nestrādā apgūtajā speciālitātē (studiju programmā). Tas nav slikti, jo tikai saskaroties ar reālo dzīvi ir iespējams saprast, ko patiesi vēlaties darīt un iegūtā izglītība ļauj vismaz paplašināt skatījumu uz pasauli.
Ja salīdzinam studiju maksu Latvijā ar studiju maksu Rietumeiropā vai ASV, tad redzam, ka studijas Latvijā joprojām ir samērā lētas. Ja Latvijā par studijām ir jāmaksā tikai 5 – 6 tūkstoši eiro (vairumā programmu), tad ārzemēs par līdzīgām studijām var nākties maksāt vairākus desmitus vai pat simtus tūkstošus eiro. Apķērīgākie jaunieši jau ir atklājuši, ka, pabeidzot studijas bakalaura līmenī Lavijā, vēlāk ir iespējams turpināt studijas maģistra līmenī citās ES valstīs. Tas ļauj iegūt sākotnējās zināšanas par daudz zemāku cenu, lai arī par atšķirībām līmeņos vienmēr var diskutēt.
