INVESTĪCIJAS

Investīcijas (angliski “investments”) jeb ieguldījumi ir naudas vai citu resursu ieguldīšana uzņēmumā, iestādē, akciju fondā, p2p platformā, parādzīmēs, depozīta apliecībās, kriptovalūtās, zeltā, nekustamajā īpašumā un citos resursos ar mērķi gūt peļņu vai cita veida labumus. Investoru peļņu gūst, saņemot procentus no kapitāla pieauguma. Peļņas sadale tiek veikta, balstoties uz iepriekš noslēgtiem līguma noteikumiem.

Investīciju veidi

Kur ieguldīt naudu? Pasaules prakse liecina, ka investīcijas balstās uz brīvo naudas līdzekļu ieguldīšanu citos aktīvos. Veiksmīgi izvēloties ieguldīšanas stratēģiju, ir iespējams pat no salīdzinoši nelielas summas gūt milzīgu peļņu. Kur investēt un, cik daudz ir atkarīgs no ieguldītāja rocības un riska tolerances.

Pie ieguldījumu veidiem, kas prasa salīdzinoši lielas investīcijas un ir grūti konvertējami pieder – dārgmetāli, parādzīmes, depozīta apliecības un nekustamais īpašums. Lai arī īpašumu cena ilgtermiņā visbiežāk pieaug, taču ekonomisko krīžu apstākļos var piedzīvot straujus kritumus (atceramies 2008. gada globālo ekonomikas krīzi). Savukārt pārējie nosauktie finanšu instrumenti, lielākoties, ir konvertējami naudā tikai termiņa beigās vai pie dārgmetālu uzpircējiem.

Pie investīciju veidiem, kuriem ir zems ieguldīšanas slieksnis un tie ir viegli konvertējami pieder – akcijas, p2p platformas, kriptovalūtas, akciju fondi. Katram no šiem aktīviem ir ļoti plašs piedāvājums un pieņemot lēmumu, ir jāveic rūpīga izpēte. Piemēram, bitcoin ir pati zināmākā kriptovalūta, kurai ik dienas ir lieli tirdzniecības apjomi. Tajā pašā laikā ir vēl simtiem, iespējams, pat tūkstošiem dažādu citu kriptovalūtu, kuru cena var būt vilinoša, bet likviditāte ir zema, bet cenas svārstības milzīgas.

Nekustamais īpašums

Investēt nekustamā īpašuma iegādē patīk daudziem, jo tas šķiet vienkārši un saprotami. Ja māja vai dzīvoklis var nodegt, tad zeme nekur nevar pazust. Diemžēl viss nav tik vienkārši. Jebkura nekustamā īpašuma vērtība var būt ļoti mainīga, turklāt tā likviditāte ir zema. Brīžos, kad naudas līdzekļi ir vajadzīgi visvairāk var rasties problēmas ar īpašumu realizāciju par vēlamo cenu. Sevišķi lielas problēmas rodas ekonomisko krīžu apstākļos vai ārkārtās situācijās.

Tā kā Latvijas iedzīvotāju finansiālais potenciāls ir vājš, tad vairumam ieguldīšana nekustamajā īpašumā notiek ieguldot naudu sava vienīgā īpašuma iegādē. Hipotekārais kredīts ir populārākais no ilgtermiņa aizdevumiem, ko vismaz reizi mūžā izmanto daudzi.

Pieņemot lēmumu par sava mājokļa vai īpašuma iegādi investīcijām, ir jāņem vērā divi galvenie faktori – jūsu rocība un īpašuma novietojums. Jā, tieši īpašuma atrašanās vieta ir galvenais nosacījums, lai investēšana būtu finansiāli izdevīga. Iegādājoties vai uzbūvējot dārgu māju laukos, varēsiet tajā komfortabli dzīvot, taču atgūt ieguldīto naudu, visticamāk, nebūs iespējams pilnā apmērā.

Akcijas un vērtspapīri

Akcijas ir viens no populārākajiem investīciju veidiem pasaulē, sevišķi aktīvi to izmanto ASV un Rietumeiropas valstu iedzīvotāji. Investēt akcijās var no sava internetbankas profila vai izmantojot speciālu investīciju platformu pakalpojumus. Pēdējo desmitgažu laikā akcijām ir bijuši gan strauji kāpumi, gan dramatiski kritumi, taču kopējais akciju tirgus ir audzis. Pasaules līmenī no akcijām ir īpaši izceļamas Facebook, Alphabet (Google), Apple un Amazon akcijas. Šo četru uzņēmumu kopējais īpatsvars ASV akciju tirgū ir dominējošs. Tā, piemēram, Google akciju cena no to tirdzniecības sākuma 20014. gadā ir pieaugusi no 43$ līdz 1700$ par akciju 2020. gadā. Līdzīgi Amazon akciju vērtība ir pieaugusi no 17$ 1997. gadā līdz 3100$ par akciju 2020. gadā.

Baltijas mērogā akciju tirdzniecība noris Rīgas fondu biržā, kur akciju cenas nav spējušas uzrādīt tik būtisku kāpumu, taču arī šeit ir savi rekordisti. Tā Olainfarm akcijas ekonomiskās krīzes pilnbriedā maksāja aptuveni 0,3 EUR par akciju, savukārt 2020. gadā Olainfarm akcijas maksāja 7,2 eur par 1 akciju. Protams, šeit ir būtiskas likviditātes atšķirības un Baltijas tirgū, lielākoties, nav iespējams notirgot vienā dienā akcijas miljoniem eiro vērtībā. Latvijas akciju apgrozījums ir vēl mazāks un šeit daži uzņēmumi tās mākslīgi uztur, tirgojot ik dienas dažas vai dažus desmitus akciju.

Kriptovalūtas

Kriptovalūtas ir piedzīvojušas strauju popularitātes kāpumu. No dažiem datoru faniem saistošas nodarbes kripto valūtu tirdzniecība un rakšana ir kļuvusi par daudzu miljardu dolāru lielu biznesu. Tirgū brīvā apgrozībā šobrīd ir simtiem pat tūkstošiem dažādu kriptovalūtu, taču nozares zelta standarts ir Bitcoin. Šī kriptovalūta tās izlaides brīdī 2010. gadā maksāja vien 0,0008$, bet pīķa brīdī – 2017. gada nogalē cena sasniedza gandrīz 20000$ par vienu bitkoinu. Tas nozīmē, ka savlaicīgi ieguldot dažus simtus vai dažus tūkstošus bitkoinā ikviens no mums varēja kļūt par miljonāru vai pat par miljardieri. Cik daudzi būtu spējuši noturēties un nepārdot bitkoinus brīdī, kad tie maksāja 10 dolārus, 100 dolārus vai 1000 dolārus ir cits jautājums, sevišķi ja to iegādes vērtība bija vien daži centi.

Arī šobrīd ikviens Latvijas iedzīvotājs var iegādāties dažādas kriptovalūtas speciālās biržās, izmantojot savu bankas kontu. Finanšu kapitāla un tirgus komisijas ieskatā gan ieguldīšana šādās valūtās netiek atbalstīta, jo to darbība netiek uzraudzīta vai kontrolēta un cenām var būt ļoti straujas svārstības. Tāpat šo valūtu tirdzniecību laiku pa laikam pāršalc skandāli par kriptovalūtu zādzībām. Ieguvumi šeit ir lieli un daudzi ir gatavi likt uz spēles visu. Investēt vai nē, tā, protams, ir katra brīva izvēle, bet iespējas šādas pastāv.

Termiņnoguldījums vai depozīts

Katra banka (Swedbank, Luminor, Citadele, SEB u.c.) piedāvā saviem klientiem ieguldīt naudu termiņnoguldījumos uz laiku līdz 3 vai pat 10 gadiem. Tas nozīmē, ka ieguldot, piemēram, 1000 eur uz 10 gadiem, klients termiņa beigās saņem savu naudu, plus procentus. Tiesa, šobrīd procentu likmes ir ļoti zemas (1%-3% gadā), kas nenosedz pat inflāciju un ir vērtējams kā salīdzinoši neizdevīgs darījums. No otras puses, ir turīgi cilvēki, kuriem nauda ir vairāk kā saprašana un viņi izvēlas ieguldīt naudu drošā, taču ne finansiāli izdevīgāk vietā.

Ja nauda tiek izņemta pirms termiņa ir jāmaksā soda nauda vai arī netiek izmaksāti nopelnītie procenti. Katrai bankai un ieguldījumu fondam šajā jautājumā ir sava politika, līdz ar to pirms līguma noslēgšanas ir vērts salīdzināt visus piedāvājumus.

Krājkonts

Katra banka Latvijā, kas apkalpo privātpersonas piedāvā arī tādu pakalpojumu kā krājkonts. Krājkonts ļauj privātpersonai ieskaitīt līdzekļus atsevišķā kontā uz noteiktu termiņu. Par naudas glabāšanu kredītiestādes maksā simboliskus procentus. Samērā populārs ir Swedbank krājkonts, jo šī ir lielākā privātpersonas apkalpojošā bankā Latvijā. Šis investīciju veids ir vairāk vērtējams kā sevis disciplinēšanas instruments, jo neļauj iztērēt visu algu uzreiz. Ja nauda tiek izņemta pirms termiņa ir jāmaksā komisijas maksa.

Pensiju 2. un 3. līmenis

Visiem Latvijā strādājošajiem ir iespējam izvēlēties, kur ieguldīt daļu no savām sociālajām iemaksām. 2 pensiju līmenis ir obligāts visiem strādniekiem, taču paralēli ir iespējams ieguldīt naudu arī 3. līmenī, kas ir brīvprātīgs. Naudas iemaksas šeit administrē bankas un speciāli ieguldījumu fondi, piemēram, Indexo. Vairumā gadījumu 2. un 3. pensiju līmenis ir ar zemu vai negatīvu atdevi, taču fondi sola, ka ilgtermiņā būs labāki rādītāji. Diemžēl likumdevējs ir noteicis, ka fondu pārvaldnieki saņem komisijas neatkarīgi no to darbības rezultātiem un tiem ir maza motivācija darīt visu iespējamo, lai rezultātus uzlabotu.

Neatkarīgi no iepriekš minētā katram, kas saņem naudu ir vēlams ieguldīt laiku, lai atrastu izdevīgāko pensiju 2. līmeni. Tādējādi tiek nodrošināts, ka tiek izvēlēts vismaz mazāk neizdevīgais, ja ne finansiāli pievilcīgākais variants.

Obligācijas

Valstu izdotās obligācijas parasti ir ar dzēšanas termiņu 5  vai 10 gadi. To ienesīgums ir niecīgs un reizēm tām ir pat negatīva vērtība, taču bankām un ieguldījumu fondiem statūtos jau ir noteikts, ka tām ir jāiepērk šādi parādu vērstpapīri, lai diversificētu riskus. Arī Latvijas iedzīvotājiem valsts piedāvā iegādāties krājobligācijas ar atdevi  0,01% gadā.  No investēšanas perspektīvas šāda naudas ieguldīšana gan vairāk ir vērtējama kā valsts atbalstīšana, nevis naudas pelnīšana.

P2P platformas – investīcijas kredītos

Privātpersonas Latvijā var ieguldīt naudu tiešsaistes ieguldījumu platformās (P2P). Šīs platformas ļauj ieguldīt naudu citu privātpersonu vai juridisko personu īstermiņa vai ilgtermiņa kredītos. Ieguldījumu atdeve, lielākoties, tiek solīta no 10% līdz 15% gadā, kas ir ļoti daudz, ja salīdzina ar pensiju 2. līmeni vai termiņdepozītu.

P2P platformas ir 2 veidu. Vienas veido nebanku kreditēšanas uzņēmumi, kas paši izsniedz aizdevumus un piedāvā investēt naudu šajos kredītos.

Otra veida P2P platformas piedāvā investēt visu to uzņēmumu kredītos ar kuriem tiem ir noslēgti sadarbības līgumi. Vienlaikus dažas aizņemšanās platformas arī piedāvā iespēju aizņemties no tām naudu tieši vai pastarpināti. Ieguldītājiem šādās visaptverošās platformās arī tiek piedāvāts detalizēti izvēlēties, kuru uzņēmumu, valstu, nozaru un pat tieši kuros aizdevumos ieguldīt savus līdzekļus. Priekšrocības:

• Minimālā ieguldījuma summa ir 10 EUR.
• Iespēja ieguldīt naudu, neizejot no mājas.
• Izvēles brīvība.
• Pieejama Auto Invest funkcija, kur investīciju opcijas izvēlas platformas mākslīgais intelekts.

Tas nozīmē, ka sākt investēt naudu P2P platformās var ikvienas Latvijas iedzīvotājs. Tiesa, ieguldot mazu naudas summu arī atdeve būs simboliska, taču tas dod iespēju praktiski pārbaudīt P2P tiešsaistes platformu darbībā. Ja uzņēmums liekas gana uzticams, vienmēr ir iespēja palielināt ieguldījumus.

No visām šāda veida platformām īpaši jāizceļ Latvijā dibinātās Mintos un Twino. Abi uzņēumi darbojas Eiropas un pat globālā līmenī un ir spējušas kļūt par vieniem no ietekmīgākajiem spēlētājiem savā jomā. Salīdzinot aizdevumu cenas, lieti noderēs Latvijas kredītu salīdzinājums. Savukārt, lai investētu P2P, noderēs mūsu veidoto P2P platformu salīdzinājums.

Kur ieguldīt naudu? 

Naudas ieguldīšana aktīvos, kas varētu dot peļņu pārskatāmā nākotnē ir ātrākais ceļš uz turību. Investīcijām, sasniedzot noteiktu apjomu un atdeves līmeni, investors var dzīvot tikai no procentos gūtajiem ienākumiem. Mēs esam apkopjuši un apskatījuši lielāko daļu no iespējamiem investīciju veidiem. Kur ieguldīt vai investēt, tas jāizlemj katram pašam. Izdarot izvēli, svarīgi ņemt vērā šādus apsvērumus:

• Risku izvērtēšana. Tautas paruna māca neturēt visas olas vienā groziņā un arī investīcijas prasa sekot šim nosacījumam. Ieguldīt visu naudu vienā vērtspapīrā vai aktīvā nav prātīga izvēle. Jebkurš no ieguldījumu veidiem var zaudēt savu vērtību gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Gudri investori savus ieguldījumus diversificē, t.i. sadala pa dažādām nozarēm, investīciju veidiem.
• Ņemiet vērā savu vecumu. Jaunieši var atļauties būt agresīvāki ieguldītāji, jo viņiem vēl visa dzīve ir priekšā un būs daudzas iespējas nopelnīt. Pusmūža un vecāka gadagājuma investori turpretim jau ir nopelnījuši un ir jāsāk gatavoties pensijas gadiem, kad ienākumi kļūst mazāki. Konservatīvākas ieguldīšanas stratēģijas sola mazāku atdevi, taču arī zaudējumu iespēja ir daudz mazāka.
• Vērtējiet komisijas maksas. Investīcijas var būt dažādas un katrai no tām ir savas papildus izmaksas. Ar savu negausību tradicionāli izceļas pensiju fondi, kuru ienesīgums ir zems un komisijas maksas var būt lielākas nekā to peļņas rādītāji. Arī citiem finanšu instrumentiem ir jāvērtē fonda vai platformas uzturētāja izmaksas.
• Ātri kļūt bagātam izdodas vien retajam. Tas ir fakts. Jau pieminētie bitcoin miljonāri ir vairāk izņēmums nekā likumsakarība. Ieguldot naudu optimāla atdeve būtu 10% gadā. Ja izdodas nopelnīt vismaz 10%, varat uzskatīt sevi par veiksmīgu investoru.
• Izstrādājiet zaudējumu apturēšanas stratēģiju (“stop-loss“). Ikvienā biznesā var būt kāpumi un kritumi. Jums svarīgākais ir jau iepriekš paredzēt nosacījumus pie kuriem izstājaties no spēles. Ja akciju cena krīt par 10%, pastāv iespēja, ka nokritīs arī par 20%. Ja savlaicīgi neapturēsiet zaudējumus, atgūt zaudēto var izrādīties pagrūti vai pat vispār neiespējami.

Ilgtermiņā teicama investīciju stratēģija būs labāks risinājums nekā īstermiņa peļņa. Nav jēga gūt panākumus vienā mēnesī un ciest zaudējumus pārskata periodā (gads, trīs gadi). Naudas plūsmas vadība, naudas menedžments šeit ir īpaši nozīmīgs. Tiem, kas vēl tikai sper pirmos soļus ieguldījumu pasaulē ir vērts ieguldīt pirmos 100 EUR vai 300 EUR savās finanšu zināšanās un izglītībā. Lai arī tirgus reizēm nepakļaujas ekonomikas likumsakarīgām, tomēr to pārzināšana dos būtiskas priekšrocības.