Viena no pasaules autoritatīvākajām kredītreitinga aģentūrām pasaulē – “Standard and Poors” 2021. gada 12. februārī izplatīja paziņojumu, ka tā saglabā Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, iezīmējot stabilu Latvijas attīstības nākotnes prognozi.
Iepriekšējais Latvijas kredītreitinga vērtējums tika dots pirms sešiem mēnešiem – 2020. gada augustā.
Neskatoties uz COVID-19 radītajiem satricinājumiem valsts ekonomikā, kredītreitinga aģentūras pārstāvji prognozē, ka izaugsme varētu atjaunoties jau šajā gadā. Nākotnes prognozes pozitīvais scenārijs tiek pamatots ar vairākiem apsvērumiem:
- Ekonomikas izaugsmes kritums Latvijai 2020. gadā bija mazāks nekā līdzīga profila valstīm;
- Spēcīgi ekonomikas izaugsmes pamati;
- Atgriešanās pie stingras fiskālās politikas mērķiem;
- ES monetārās politikas atbalsts;
- Latvijai pieejams finansējums jaunā ES budžeta ietvaros;
- Valsts parāds sāks mazināties no 2022. gada;
- Salīdzinoši efektīva politikas veidošana, ko ierobežo politisko partiju sadrumstalotība.
Galvenie izaicinājumi ekonomikas izaugsmē Latvijai būs ierobežots darba tirgus. Neskatoties uz darba algas pieaugumu, demogrāfiskā situācija nav iepriecinoša. Iedzīvotāji noveco un daļa jaunās paaudzes ir izbraukusi ārpus valsts, kas mazina pieejamo darbaspēku.
Kā tiek veidots Latvijas kredītreitings un kādēļ tas ir svarīgs?
Valstu kredītreitingu veido dažas, neatkarīgas kredītreitinga aģentūras. To viedoklim ir nozīme, jo uz to spriedumu lielā mērā balstās starptautiskie sadarbības partneri, investori un aizdevēji.
Augstāks kredītreitings ļauj Latvijai aizņemties uz zemākiem procentiem, nodrošināt lielākas iespējas ieguldīt naudu savas valsts ekonomikā. Savukārt starptautiskie investori pirms naudas ieguldīšanas rūpīgi vērtē valsts attīstības ilgtermiņa prognozes un, pamatojoties uz tām, nosliecas par labu vienai vai otrai valstij.
Latvijas augsto kredītreitingu nodrošina ekonomikas, finanšu pārvaldes, korupcijas līmeņa un valsts pārvaldes vērtējums, kā arī citi faktori. Būtisku ieguldījumu sniedz arī Latvijas spēja pārvarēt iepriekšējo – 2008. – 2010. gada ekonomisko krīzi, kas pierādīja, ka Latvija spēj pieņemt smagus lēmumus, ilgtermiņa izaugsmes vārdā.
Secinājumi
Daudziem iedzīvotājiem tas īstermiņā nozīmēja strauju ienākumu samazināšanos, bet ilgtermiņā spējām saglabāt ekonomikas svarīgākos sektorus, neieslīgstot bezgalīgos parādos kā to izdarīja citas valstis. Arī privātpersonas, kas izvēlas aizņemties Latvijā ir mācījušās no valsts gūtās pieredzes un šobrīd aizņemas daudz uzmanīgāk. Ilgtermiņā Credit paredz, ka pēc šīs ekonomikas krīzes cilvēki Latvijā kļūs vēl piesardzīgāki un sāks daudz nopietnāk izturēties pret uzkrājumu veidošanu un investīcijām projektos, kas nodrošina “drošības spilvenu” nepieredzētiem gadījumiem. Ikviena krīze agri vai vēlu beidzas un sākas jauns ekonomikas attīstības cikls.
Latvijai piešķirtais kredītreitings ir augsts uzticības kredīts un kāds būs nākamais vērtējums atkal pēc 6 mēnešiem lielā mērā noteikts darbības, ko Latvijas valsts amatpersonas veiks tuvākajos mēnešos. No otras puses, mēs esam daļa no ES un mūsu kredītreitingu noteiks arī visas ES attīstība un realizētā monetārā un fiskālā politika.
Avots:
- Valsts kases paziņojums 12.02.2021. – https://www.kase.gov.lv/jaunumi/kreditreitingu-agentura-sp-global-rating-saglaba-latvijas-kreditreitingu-augstaja-limeni
