2019. gadā Eiropas Centrālās bankas (ECB) pētījums liecina, ka 73% no visiem darījumiem eirozonā izmanto skaidru naudu. Summārā ziņā tas veido 48% no visu darījumu vērtības un apliecina, ka bezskaidras naudas norēķiniem pirmo reizi vēsturē ir izdevies apsteigt maksājumus ar skaidru naudu.

Salīdzinoši 2016. gadā ar skaidru naudu tikai veikti 79% darījumu un to summārais īpatsvars bija 54%. Maksājumu kartes ir otrs populārākais norēķinu veids aiz skaidras naudas, kam seko bez-pieskārienu finanšu norēķinu tehnoloģijas.

Galvenie iemesli bezskaidras naudas norēķinu uzvaras gājienam ir – tehnoloģiju attīstība un pandēmija. Pieaugot iedzīvotāju uzticībai moderniem norēķiniem palielinās arī darījumu skaits, savukārt pandēmijas rezultātā daudziem bija bažas par skaidras naudas lietošanas higiēniskajiem apsvērumiem. Eiropas Centrālā banka liecina, ka 40% iedzīvotāju ar naudu maksā retāk un izvēlas norēķināties ar bankas karti. Papildus tam 40% arī norādīja, ka biežāk norēķiniem biežāk sākuši izmantot bezkontaktu norēķinu iespējas. Ērtības un paaugstinātie norēķinu limiti ir galvenie iemesli, kādēļ bezkontaktu norēķini kļūst aizvien populārāki.

Pētījumā arī tika secināts, ka iedzīvotājiem joprojām ir salīdzinoši labas iespējas piekļūt skaidras naudas resursiem (80% respondentu), turklāt 98% uzņēmumu to joprojām pieņem kā maksāšanas līdzekli. Austrijas, Slovākijas un Luksemburgas iedzīvotāji visbiežāk izvēlas mājās glabāt lielās vērtības banknotes (100 eur, 200 eur un 500 eur), savukārt Nīderlande, Francija un Īrija šādu praksi piekopa visretāk.

Arī Latvijā šīs tendences ir līdzīgas, taču uz kopējā eirozonas fona varam redzēt, ka pieeja skaidras naudas resursiem Latvijā tiek pakāpeniski izskausta. Bankas Latvijā ievieš aizvien stingrākus nosacījumus naudas izņemšanai no bankomātiem, bet lielākas summas var izņemt tikai atsevišķās filiālēs iepriekš piesakot šādu vajadzību. Publikācijas presē arī ir atklājušas, ka atsevišķas bankas liek klientiem pamatot, kādēļ viņi vēlas izņemt skaidru naudu un atsevišķos gadījumos pat liedz to darīt, pamatojot šādu praksi ar nepieciešamību pildīt likumu prasības. Praksē klienti, kas saskaras ar šādu uzvedību tiecas pāriet uz citām bankām vai nākotnē ierobežo sadarbību ar šāda tipa kredītiestādēm.

Pētījumā netika apskatīts jautājums par to, cik bieži tiek ņemti kredīti, taču kredītkartes eirozonas valstīs nešaubīgi tiek izmantotas daudz retāk nekā parastās debetkartes. Atgādināsim, ka debetkartes ļauj tērēt tikai to naudu, kas ir reāli nopelnīta.

Pilns pētījuma teksts pieejams Eiropas Centrālās bankas mājaslapā šeit.