- gada martā Latvijas banka publicējusi jaunāko makroekonomisko norišu pārskatu. Saskaņā ar prognozēm, neskatoties uz pandēmijas radītājiem satricinājumiem, Latvijas IKP 2021. gadā pieaugs par 3,3%, bet 2022. gadā pieaugums plānots gandrīz 2 reizes lielāks (6,5%).
Salīdzinoši vēl pērnā gada decembrī tika prognozēts, ka IKP varētu pieaugt būtiski lēnāk – par 2,8%, bet 2022. gadā par 5,3%.
Latvijas bankas ekonomisti korekcijas prognozēs pamato ar plašiem fiskālās politikas atbalsta pasākumiem privātpersonām un juridiskām personām, kas amortizē pandēmijas satricinājumus. Tāpat pozitīvu ieguldījumu dod atbalstoša monetārā politika un pretimnākoši finansēšanas nosacījumi uzņēmumiem.
Ekonomikas atlabšana veicinās lielāku pieprasījumu pēc darbaspēka, kas ļaus samazināt bezdarba līmenī un mazinās nepieciešamību pēc atbalsta pasākumiem dažādām iedzīvotāju grupām.
Valsts budžeta deficīta palielināšanās iespējamību palielina gaidāmās pašvaldību vēlēšanas un politiķu vēlme apmaksāt dažādas jaunas politiskās iniciatīvas.
Lielas cerības tiek liktas uz savlaicīgu vakcināciju, kas varētu palīdzēt ātrāk pārvarēt lokālo ierobežojumu nepieciešamību un plašāk atvērt robežas, kas dotu pozitīvu ieguldījumu tūrisma sektorā.
Mūsu vērtējums
Latvijas ekonomikas izaugsmi lielā mērā nosaka ES investīcijas un finanšu atbalsta instrumenti, kā arī ārējā parāda palielināšana. Ņemot vērā, ka krīzes periodā Latvijas ārējā parāda apjoms ir pieaudzis līdz pusei no IKP, jaunu iniciatīvu ieviešana var radīt jaunus izaicinājumus. No otras puses, šobrīd ir labākais laiks, lai ieguldītu naudu attīstībā. Vecās un jaunās ES valstis pandēmijas apstākļos ir līdzīgos apstākļos un tiem, kas darbosies aktīvāk un gudrāk, ir iespēja iegūt labākas pozīcijas brīdī, kad valstu ekonomikas sāks pilnībā atgūties.
Privātpersonas, kas saskārušās ar būtiskiem ienākumu samazinājumiem šobrīd Latvijā dzīvo no pabalstiem vai iekrājumiem. Tajā pašā laikā ir samērā daudzi cilvēki, kuru nodarbinātības forma un veids ļauj strādāt attālināti vai turpināt darbu klātienē. Daļai no viņiem ienākumi ir pat pieauguši un nespējot iztērēt naudu ceļojumos, tā tiek tērēta tepat uz vietas Latvijā. Savukārt dažādi aizdevumi tiek ņemti retāk, apzinoties, ka nākotne joprojām ir neskaidra. Vienlaikus gan ir privātpersonas, kas izmanto šo periodu, lai pirktu jaunas mājas vai investētu naudu dažādos citos veidos.
Avots:
- Latvijas bankas Makroekonomikas norišu pārskats. Sk. internetā – https://www.bank.lv/lb-publikacijas/makroekonomisko-norisu-parskats
