Gada laikā vidējā alga Latvijā pieaugusi par 10,2% un sasniedz 1237 EUR. Salīdzinoši 2020. gada 2. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī bija 1122 EUR, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) publiskotā informācija.
Publicētie dati attēlo vidējo algu pirms nodokļa nomaksas. Tas nozīmē, ka iedzīvotājiem uz kuriem ir spēkā dažādi atvieglojumi, piemēram, apgādājamās personas reālā alga, kas tiek saņemta uz rokas būs lielāka.
Vidējā alga neto (uz rokas) šobrīd ir 914 eiro, t.i. 73,9% no bruto algas (pirms nodokļiem). Vērts atzīmēt, ka daļu no algas pieauguma “noēd” inflācija un patiesais algas pieaugums, rēķinot patēriņa cenu kāpumu tiek rēķināts 7,9% apmērā.
Lielāks algas kāpums piedzīvots valsts sektorā, kur vidējā bruto alga tiek lēsta uz 1291 EUR, kas ir par 75 EUR vairāk kā privātajā sektorā, kur vidējā alga bija 1215 EUR.
Vai tas nozīmē, ka darbs sabiedriskajā sektorā ir labāk atalgots? Zemākā līmenī, jā, taču algu griesti sabiedriskajā sektorā neļauj saņemt lielāku atalgojumu vadošās amata pozīcijās strādājošajiem.
Kurās nozarēs var nopelnīt visvairāk?
CSP dati liecina, ka septiņās nozarēs strādājošajiem ir iespēja nopelnīt būtiski vairāk kā citās. Vislabāk apmaksāto nozaru tops:
- Finanses un apdrošināšana;
- IT un komunikācijas;
- Enerģētika;
- Veselība un sociālā aprūpe;
- Valsts pārvalde;
- Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi;
- Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde.
Gada griezumā lielāko algas kāpumu piedzīvoja veselības nozare (+35,1%) no 1158 EUR uz 1564 EUR, izglītība (+12,4%) un tirdzniecība (+11,7%).
Salīdzinoši vismazāk (oficiāli) 2021. gada 2. ceturksnī varēja nopelnīt izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (738 EUR), mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (982 EUR).
Reģionālā griezumā raugoties, vislielāko algu šobrīd saņem lietuvieši (1566 EUR), otrajā vietā ir igauņi (1538 EUR), bet Latvijā vidējā bruto alga ir par vairāk kā 300 EUR mazāka (1237 EUR). Vai tas nozīmē, ka visiem latviešiem tagad ir jāsūdzas un jādodas peļņā uz Lietuvu vai Igauniju? Iespējams, taču tikai pie nosacījuma, ka jau ir sarunāta darbavieta un dzīvesvieta. Dzīves dārdzība ir atšķirīga un mājokļa iegāde Viļņā vai Tallinā var izmaksāt būtiski vairāk kā Rīgā.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde. 30.08.2021. Sk. internetā: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/darbs/alga/preses-relizes/6570-darba-samaksa-2021-gada-2-ceturksni
