EK Iekšējā tirgus komisārs uzskata, ka ir pienācis laiks ierobežot hipotekāro kredītu valūtas izvēli. Saskaņā ar Čārlija Makrīvija teikto, galveno atbildības daļu dotajā gadījumā vajadzētu uzņemties bankām, kuras savā laikā izsniedza lielu nepārdomātu kredītu skaitu.
Vērts atzīmēt, ka arī Latvijā pie ekonomiskās krīzes lielā mērā bija vainojamas komercbankas, kas dzenoties pēc papildus peļņas un cenšoties iegūt aizvien lielāku tirgus daļu, aizdeva naudu nepārdomāti. Kredītņēmēju maksātspēja netika pienācīgi pārbaudīta un rezultātā aizņemties bija iespējams praktiski pret godavārdu. Otra puse atbildības šajā jautājumā ir jāuzņemas arī Latvijas amatpersonām, no kurām daļa pašas iesaistījās nekustamo īpašumu spekulācijās un nemaz negrasījās ierobežot nekustamā īpašuma cenu pieaugumu. Vieni no nedaudzajiem, kas norādīja uz potenciālajām briesmām un sekām, kas var rasties no ekonomikas pārkaršanas bija Latvijas bankas eksperti un vadība. Diemžēl viņu viedoklis netika pienācīgi uzklausīts. Sākoties ekonomiskaji krīzei globālā mērogā, būtisku satricinājumu saņēma arī Latvija un sekas mēs jūtam vēl joprojām. Krīzes beigas nav redzamas un pieaug Latvijas iedzīvotāju emigrācija uz ārzemēm.
EK Iekšējā tirgus komisāra teiktajam gan vēl nav likuma spēks, taču varam prognozēt, ka šāds piedāvājums gūs arī nacionālo dalībvalstu piekrišanu. Ar vismazākajiem riskiem šajā procesā saskaras eirozonas valstis, jo eiro stabilitāti garantē Eiropas Centrālā banka. Situācijās, kad mainās valūtas vērtība starptautiskā mērogā vietējos iedzīvotājus tas ietekmē minimāli, pie nosacījuma, ka arī alga tiek saņemta tajā pašā valūtā un nenotiek globāli satricinājumi. Laiks rādīs vai šis ierosinājums atradīs dzirdīgas ausis arī Latvijā.
