2021. gadā Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) iecerējusi veikt 38 plānveida pārbaudes klātienē Latvijas finanšu un kapitāla tirgus uzņēmumos. Papildus tam notiks neizziņotas Eiropas Centrālās bankas pārbaudes ar FKTK dalību.

Visi finanšu un kapitāla tirgus dalībnieki, kurus uzraugošā institūcija ir iecerējusi pārbaudīt ir iepriekš zināmi un publiskoti FKTK mājaslapā. Atšķirībā no ārkārtas pārbaudēm, kas tiek veiktas negaidīti, lai izlases veidā pārbaudītu tirgus dalībniekus, plānveida pārbaužu laiks ir iepriekš zināms un uzņēmumi var tiem savlaicīgi sagatavoties.

Kuras bankas un uzņēmumus FKTK plāno pārbaudīt?

Nav noslēpums ka bankas ir Latvijas finanšu sistēmas mugurkauls. Likumsakarīgi, ka lauvas tiesu (18) no visām pārbaudēm (38) plānots veikt tieši kredītiestādēs, 5 pārbaudes – kooperatīvajās krājaizdevu sabiedrībās, 3 – apdrošināšanas sektorā, ieguldījumu pārvaldes sabiedrībās, ieguldījumu brokeru sabiedrībās, 2 – centrālajā vērtspapīru depozitārijā, maksājumu iestādēs, 1 – pensiju jomā, un elektroniskās naudas iestādēs.

Kopumā FKTK plāno pārbaudīt šādus uzņēmumus – Balcia Insurance SE, SEB Life and Pension Baltic SE, Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, AS INVL atklātais pensiju fonds, CBL Asset Management IPAS, Signet Asset Management Latvia IPAS, AS Rietumu Asset Management, Nasdaq CSD SE, Latvijas Pasts VAS, Wester Union Payment Service Ireland Limited, Rīgas Karte SIA, Dukascopy Europe IBS AS, LRFJA KS Jūrnieku formus, Allažu saime KKS, Pūres KKS, Ķekavas novada KKS, Baltic International Bank SE, AS Rietumu Banka, Signet Bank AS, AS BlueOrange Bank, AS Citadele banka, AS Reģionālā investīciju banka, AS SEB banka, AS LPB Bank, AS Expobank, Bigbank AS Latvijas filiāle un citas mazāk nozīmīgas kredītiestādes, kā arī vienu vārdā nenosauktu elektroniskās naudas iestādi – ieguldījumu brokeru sabiedrību.

Kādēļ tiek veiktas pārbaudes finanšu un kapitāla tirgus uzņēmumos?

Pārbaužu mērķis ir pārbaudīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un masu iznīcināšanas ieroču nekontrolētas izplatības finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) un sankciju ievērošanas uzraudzība. Tāpat FKTK vēlas pārliecināties vai tiek ievēroti normatīvie akti ieguldījumu pakalpojumu jomā, IT risku izvērtēšanā. Vienlaikus tiks veiktas arī horizontālās pārbaudes sistēmiski mazāk nozīmīgās bankās.

FKTK uzraugi arī iecerējuši piedalīties Eiropas Centrālās bankas organizētās pārbaudēs, kuru norise netiek publiski atklāta. Tas nozīmē, ka bez jau publiski izsludinātajām pārbaudēm 2021. gadā notiks arī citas, Eiropas Centrālās bankas rosinātas pārbaudes.

Kādi ir Latvijas iedzīvotāju ieguvumi no šīm pārbaudēm?

FKTK uzrauga kredītiestādes, ieguldījumu sabiedrības, t.sk. fondus un apdrošinātājus. Šo uzņēmumu darbības uzraudzība un uzvedība atbilstoši Latvijas likumiem ir pamats, lai Latvijas iedzīvotāju – kredītņēmēju, apdrošināšanas ņēmēju un noguldītāju intereses tiktu aizsargātas. Aizdevumi, apdrošināšana, investēšana, naudas noguldīšana, naudas pārskaitīšana – šīs ir tās jomas, kurās katrs ikdienā var saskarties ar finanšu un kapitāla tirgus uzņēmumu darbību.

Aizvadītajā desmitgadē mēs esam redzējuši daudzu kredītiestāžu bankrotu, maksātnespēju vai vienkārši darbības pārtraukšanu. Šajos apstākļos finanšu sektorā ir veiktas dažādas reformas un Latvijas pilsoņu interesēs ir, lai finanšu sektors tiktu maksimāli uzraudzīts un tā darbība neradītu sistēmiskus satricinājumus, kas varētu negatīvi ietekmēt ikviena finanšu labklājību.

Finanšu sektora nākotnes prognozes un attīstības perspektīvas

Papildus tam jāpiemin, ka tuvākajos gados ir plānota Latvijas finanšu un kapitāla tirgus uzraugošo institūciju reforma, kuras ietvaros FKTK tiks pievienota Latvijas bankai. Tādējādi Latvijas bankas uzraudzībā pāries visa Latvijas komercbanku sistēma un to izsniegtie kredīti.

Iespējams nākotnē Latvija varētu sekot Lietuvas piemēram un arī nebanku kreditēšanas sektoru, kur zināmākie ir patēriņa kredīti, SMS kredīti un citi īstermiņa aizdevumi nodot Latvijas bankas uzraudzībā. Šobrīd patēriņa kreditēšanas segments ir atsevišķi nodots Patērētāju tiesību un aizsardzības centra uzraudzībā.

Informācijas avoti: