Parādsaistību apjoms 2020. gadā pieauga gandrīz visās ES valstīs. Parādu palielināšanās lielā mērā skaidrojuma ar COVID-19 izraisītajiem satricinājumiem ekonomikā un finanšu sistēmā. No vienas puses, valstis bija spiestas aizņemties vairāk. No otras puses, ekonomika bija daļēji apstādināta un tika novērots arī IKP samazinājums.
Valstis turpināja audzēt parādu apjomu, aizņemoties naudu starptautiskajos tirgos un no Eiropas Centrālās bankas. Ekonomikas stimulēšanas un atbalsta pasākumi palīdzēja mazināt triecienus ekonomikai, taču uz nākamo paaudžu rēķina. Šobrīd šķiet neviens nedomā, ka kredīti un aizņēmumi varētu tikt norakstīti. Tiesa, skatoties uz dienvidu valstu kopējo parādsaistību apjomu ir gandrīz droši, ka agri vai vēlu ES būs spiesta norakstīt vismaz daļu no šo valstu parādiem vai arī tās gluži vienkārši bankrotēs.
2020. gada trešajā ceturksnī eirozonas* valstu parāds pieaudzis līdz 97,3%, kas ir par 2,3% vairāk nekā trīs mēnešus iepriekš. ES ietvaros kopējais valstu parādu apjoms attiecīgajā laika periodā pieauga no 87,7% līdz 89,8%.
Aplūkojot datus gada griezumā, redzam ka valstu parādsaistību apjoms ir pieaudzis ļoti strauji. Salīdzinot Salīdzinoši eirozonā 2019. gada trešajā ceturksnī valstu parādu apjoms veidoja 85,8% (parādu apjoms pieaug par 11,5%), bet ES 79,2% (parādu apjoms pieaug par 10,6%).
Kurām valstīm ir lielākās parādsaistības ES?
Lai arī mēs nereti domājam, ka Latvijas valsts ir aizņēmusies pārāk daudz, tomēr uz ES kopējā fona Latvija izskatās gluži pieklājīgi. Latvijas parādsaistības 2020. gada trešajā ceturksnī veidoja – 44,6% (pieaugums par 7,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš). 37% no Latvijas ārējā parāda veidoja parādu vērtspapīri, 6,2% aizdevumi, bet 1,4% valūtas un depozītu parādi.
Lielākie parādnieki ir Eiropas dienvidu valstis. Grieķijas parādsaistības 2020. gada trešajā ceturksnī veidoja – 199,9% no tās budžeta, Itālijai – 154,2%, Portugālei – 130,8%, Kiprai – 119,5%, Francijai – 116,5%, Spānijai – 114,1%, bet Beļģijai 113,2% parādsaistības.
Vismazākās parādsaistības ES šobrīd ir Igaunijai – 18,5% no budžeta, Bulgārijai – 25,3% un Luksemburgai – 26,1%. Savukārt Lietuvas valsts kopējie parādi attiecīgajā laika periodā bija 45,9% (pieaugums par 10,5%, salīdzinot ar gadu iepriekš).
Secinājumi par parādsaistību palielināšanos
Pašreizējie apstākļi ļauj novērot, ka daudzu valstu vadības par saviem budžetiem mēdz rūpēties sliktāk nekā privātpersonas. Lai arī privātpersonām nav nekas neparasts aizņemties ilgtermiņa kredītus, piemēram, mājokļa iegādei, tomēr milzīgu parādsaistību izveidošana valsts mērogā ietekmē visu iedzīvotāju pārticību un dzīves līmeni.
Šobrīd, kad procentu likmes kredītiem ir salīdzinoši zemas, valstis var brīvi tērēt aizņemto naudu. Daļa no šiem aizdevumiem tiek pat izsniegta ar negatīvu procentu likmi. Tas nozīmē, ka būs jāatmaksā mazāk nekā paņemts. No otras puses, privātpersonām Credit neiesaka sekot piemēram aizņemties naudu, lai segtu pašreizējās finansiālās vajadzības. Tā vietā būtu jācenšas veidot sabalansētu budžetu un jāveido uzkrājumi nākamajiem gadiem.
Avots
- EUROSTAT. “Third quarter of 2020 Government debt up to 97.3% of GDP in euro area Up to 89.8% of GDP in EU“. Sk. internetā: https://ec.europa.eu/eurostat/documents/portlet_file_entry/2995521/2-21012021-AP-EN.pdf/a3748b22-e96e-7f62-ba05-11c7192e32f3
*ES šobrīd ietilpst 27 valstis, bet eirozonā 19 valstis – Beļģija, Vācija, Igaunija, Īrija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Austrija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija un Somija.
